Iļja Kaminskis 


Autora lūgsna 


Ja vēlos runāt mirušo vārdā, man jāpamet

sava ķermeņa dzīvnieks,


man jāpārraksta tas pats dzejolis atkal un atkal,

jo tukša lapa ir viņu sakāves baltais karogs.


Ja vēlos runāt to vārdā, man jāiet pa sevis paša

asmeni, man jābūt kā aklajam,


kurš skrien cauri istabām,

neskarot mēbeles.


Jā, es dzīvoju. Es varu šķērsot ielas, jautājot: „Kāds tagad ir gads?”

Es varu dejot miegā, smieties


spoguļa priekšā.

Pat miegs ir lūdzējs, Dievs,


es pielūgšu tavu neprātu, un

svešā valodā runāšu par


mūziku, kas mūs uzmodina, mūziku,

kurā kustamies. Jo viss, ko es saku,


ir tāda kā petīcija, un tumšākās

dienas man būs pielūgt.


no angļu valodas tulkojis Artis Ostups